Baltās skudras un Reformācijas diena
Lūkas
evaņģēlijā 8:19-21
rakstīts:
“Bet Viņa māte un
brāļi atnāca pie Viņa un nevarāja Viņam klāt
tikt ļaužu dēļ. Un Viņam deva ziņu un
sacīja:”Tava māte un Tavi brāļi stāv ārā un
grib Tevi redzēt. Bet Viņš atbildēdams tiem sacīja:” Mana
māte un mani brāļi ir šie, kas Dieva Vārdu dzird un dara.”
Ienaidnieks koka
mājai, ko parasti atrod tikai tad, kad liela skāde jau nodarīta,
ir – baltās skudras.Tās darbojas acīm neredzami,
klusībā,un izgrauž mājas pamatus.Parasti tās atklāj
tikai pēc tam, kad sabrūk grīda, siena, vai iekrīt griesti.
Baltās skudras darbojas lēnām, tumsā, bet viņu
postošie rezultāti parādās pēkšņi.
Mūsu
mājās baltās skudras bija izgrauzušas daļu no grīdas
un arī pāris durvju stenderus. No ārpuses viss
izskatījās normāli, bet kad kokmateriālam
pieskārās, tas sadrupa tā, ka tam varēja cauri izdurt
pirkstu: visa iekšpuse kokam bija izgrauzta. Svarīgi bija apkarot tās
skudras.
Kāpēc
jārunā par baltajām skudrām, un it īpaši Reformācijas
dienā?- Tāpēc, ka Lutera laikā” baltās skudras bija
izēdušas” visus kristīgās
Baznīcas pamatus. Ja Luters tolaik nebūtu nostājies par
patiesību, tad stāvoklis būtu turpinājies pavisam
bēdīgi.
Lutera laikā
Romas katoļu Baznīca, kas bija valdošā Baznīca, bija
aizgājusi tik tālu no patiesības, ka tika pārdotas pat
grēka piedošanas zīmītes. Cilvēkiem tika mācīts,
ka viņi par naudu var izpirkt savus grēkus.Tas bija melīgi,
tā bija Dieva zaimošana. Tāpēc Luters nostājās stingri
par patiesību un neuztraucās par sekām,ko viņam var
nodarīt valdošā elite. Kaut arī baznīcas kungi
mēģināja Luteru apklusināt, pat nogalināt, Dievs
Luteru pasargāja un spēcīgi viņu lietoja, lai
sludinātu maldinātajiem cilvēkiem patiesību.
“Baltās
skudras” ir tie, kas noliedz Dieva Vārda patiesību, kas to
atšķaida, kas izvēlas- kurām Svēto Rakstu vietām
ticēt un kurām- neticēt un tās ignorēt.
Tāpēc “sāls ir atšķaidīta un nav vairs
sālīta”, Dieva gaisma nespīd vairs spoži,un cilvēku
saprāta gaisma, kas dod spējas atšķirt labo no ļaunā,
pareizo no nepareizā, -aptumšojas, un tie “redzēdami neredz”un
“dzirdēdami nedzird”.Kompromisi, vēlēšanās izpatikt
cilvēkiem, būt populāriem, un savu egoistisko, merkantīlo
mērķu apmierināšana- tās ir “baltās skudras”, kas
izgrauž kristīgās Baznīcas pamatus, līdz tā
sabrūk.
Šodien mūsu
kristīgā Baznīca ir nonākusi tik pat bēdīgā
stāvoklī, kā tas bija Mārtiņa Lutera laikā. “Baltās
skudras” ir bijušas ļoti aktīvas,tās savairojas, un
Baznīcas pamati ir izgrauzti. Biju ļoti nepatīkami
pārsteigts, kad uzzināju, ka Kanādas luterāņu
Baznīca oficiāli atzīst viendzimuma attiecības un
iestājas par viendzimuma attiecībām.Tas ir absolūti pret
Dieva Vārdu !
„Baltās
skudras” ir aktīvi darbojušās, un kristīgā Baznīca ir
pazaudējusi savu virzienu. Kanādas luterāņu Baznīca
attaisno savu lēmumu, sakot, ka Baznīcai vienmēr vajag
reformēties, un mēs tādos laikos dzīvojam. Teikuma pirmajai
daļai es piekrītu, bet ne otrajai. Baznīcai vienmēr vajag
reformēties tanī ziņā, ka tā lūko, ka tā
vienmēr stingri turas tikai pie Jēzus Kristus, tikai pie Dieva
Vārda vien. Baznīcas uzdevums nekad nav bijis un nekad nebūs -
piemēroties , pielāgoties cilvēkiem un iet līdzi laikiem,
jo Baznīca ir pārlaicīgo, mūžīgo cilvēces vērtību
glabātāja.
Dieva Vārds
mums skaidri saka: „Jēzus Kristus vakar un šodien tas pats, un
mūžīgi” (Ebr.13:8). Jēzus nemainās un Viņa Vārds
nemainās. Sabiedrības un cilvēku uzskati mainās, bet
Baznīca nedrīkst skriet līdzi katrai jaunai domai vai modei.
Patiesība ir patiesība, un tā nemainās. Nav mūsu
uzdevums grozīt Dieva Vārdu, lai cilvēkiem tas būtu
pieņemams. Mūsu uzdevums ir to sludināt un mācīt
tā, kā Dievs to ir cilvēcei devis. Dievs varēja
Mārtiņu Luteru tik spēcīgi lietot, jo viņš
pastāvēja uz Dieva Vārda. Mārtiņš Luters skaidri
teica:”Še es stāvu, citādi es nevaru.”
Spiediens uz mums
ar katru dienu pieaug- atšķaidīt Dieva Vārdu un pieņemt
zemākus dzīves standartus, sadzīvojot ar kompromisiem.Mana
atbilde uz to ir Apustuļa Pāvila apliecība:”Jo vai tad es tagad runāju
cilvēkiem pa prātam vai Dievam? Jeb vai es cenšos cilvēkiem
patikt? Ja es vēl cilvēkiem censtos patikt, tad es nebūtu
Kristus kalps”. (Gal.1:10)
Ja visi mūsu
mācītāji tā apliecinātu un tā dzīvotu un
mācītu, tad mēs noteikti apkarotu tās „baznīcas
skudras”, kas mūsu Baznīcu iznīcina. Svarīgi ieklausīties
vārdos, ko Pāvils raksta tieši pirms šīs apliecības:”Es
brīnos, ka jūs tik drīz novēršaties no tā, kas
jūs aicinājis Kristus žēlastībā, un piegriežaties
citam evaņģēlijam. Un tomēr cita nav. Ir tikai kādi,
kas jūs sajauc un grib pārgrozīt Kristus evaņģēliju.
Bet, ja arī mēs vai kāds eņģelis no debesīm jums
sludinātu citu evaņģēliju nekā to, ko esam jums
pasludinājuši, lāsts pār to!”
Šie vārdi
norāda, cik nopietni apustulis Pāvils ņēma šo lietu.
Interesanti, ka tie, kas tāpat kā Kanādas luterāņu Baznīca,
pieņēmuši kompromisu un saka,- kaut gan mums nav vienotības
saprašanā par Dieva Vārdu, mums taču jāturās pie
kopējās minimālās apliecības- proti,-Jēzus ir
Kungs! -Tā ir viltība, jo apliecinot, ka Jēzus ir Kungs,
mums pilnīgi jāpadodas
Viņa autoritātei, un Jēzus un Dieva Vārds nav
atdalāmi.
Šī
atziņa mūs noved pie mūsu pamatteksta, kas, manuprāt, ir
ļoti interesants notikums, kas runā tieši uz šo pašreizējo
situāciju. Jēzus ir kādā mājā, kur Viņš
māca un dziedina. Daudz ļaužu tur sanākuši. Kāds no šī
cilvēku pulka pienesa Jēzum
ziņas, ka Viņa māte un brāļi atrodas ārpusē
un vēlas Jēzu redzēt. Jēzus reakcija ir aizraujoša:”Mana
māte un mani brāļi ir šie, kas Dieva Vārdus dzird un dara”.
Mateja evaņģēlijā (12:46ff)vēl skaidrāk
Jēzus to izsaka. Tur lasām:”Kas ir mana māte un mani
brāļi! Jo, kas dara mana debesu Tēva prātu, tas ir mans
brālis un mana māsa un mana māte”.
Ar šiem
vārdiem Jēzus pasaka, ka ar to brīdi Viņa māte un
brāļi atrodas ārpus Dieva prāta, ārpus Dieva gribas,
jo tā tanī brīdī arī bija; - mēs zinām no
Marka evaņģēlija, ka Jēzus māte un brāļi bija
atnākuši Jēzu savaldīt, jo viņi, tāpat kā
arī daudzi citi ļaudis domāja, ka Jēzus ir sajucis
prātā. Marka ev.3:20 mēs lasām:” Un Viņš mājās,
un ļaudis atkal sapulcējās, tā tiem nebija vaļas ne
maizi ēst. Un,kad viņa piederīgie to dzirdēja, tie
izgāja Viņu savaldīt. Jo tie sacīja:”Viņš ir bez
prāta.”
Jēzus, to
zinādams, tādēļ teica, ka Viņa māte un
brāļi ir tie, kas Dieva Vārdu dzird un dara, kas seko Tēva
prātam un pilda Viņa gribu. Tas ir ļoti svarīgi. Šodien ne
visi, kas sauc sevi par kristiešiem, ir īsti kristieši. Ne visas
Baznīcas, kas lieto vārdu” evaņģēliski luteriskā
Baznīca”, ir patiesa Baznīca. Diemžēl, daudzas par
tādām nevar vairs nosaukt, jo daudzas no tām aizgājušas no
kristīgām pamatmācībām un ir atkāpušās no
Dieva Vārda.
Nav vairs Sola
Scriptura, bet scriptura un cilvēku domas un vēlmes. Nav vairs Sola
Kristus, bet Kristus un vienalga, kam tu gribi ticēt. Drīz vien
mēs atradīsimies pie krustceļa, un var pat būt, ka mēs
tur jau esam,- kad mums būs pavisam skaidri jāizšķiras- kur
mēs stāvam.Es vēlos apliecināt Jūsu priekšā
kā Jūsu mācītājs: „Es stāvu uz Dieva Vārda
vien!” Kā toreiz teica Jozua: „es un mans nams,- mēs kalposim tam
Kungam.” Kā vēlāk teica mūsu Baznīcas Tēvs
Mārtiņš Luters:”Še es stāvu.” Lai laika vēji pūš, kur
gribēdami, es ticu, ka Dieva Vārds ir patiesība un to
nedrīkst grozīt- tam nevar ne ko pielikt, nedz ko atņemt. Ne
tikai Reformācijas svētkos,bet katru dienu no jauna mums katram vajag
atjaunot savu ticību un uzticību Dievam un Viņa Vārdam.
Apustulis Pāvils rakstīja Romiešu kristiešiem:
„Es jums lieku pie sirds,
brāļi, Dieva žēlastības vārdā nodot sevi pašus
par dzīvu, svētu, Dievam patīkamu upuri, lai tā ir
jūsu garīgā kalpošana. Un netopiet šai pasaulei
līdzīgi, bet pārvērtieties, atjaunodamies savā
garā, lai pareizi saprastu, kas ir Dieva griba, kas ir labs, tīkams
un pilnīgs”.
Lai mēs
pastāvētu patiesībā un ticībā, tad svarīgi
katru dienu no jauna sevi pilnīgi pakļaut Dievam. Atjaunoties
savā garā, pieaugt saprašanā par to, kas ir Dieva griba un kas
nav, par to, kas Dievam no mūsu domām un darbiem ir labs, tīkams
un pilnīgs.
Noslēgumā
atgādināšu Mārtiņa Lutera vārdus:” Tam Dieva
Vārdam nebūs rimt, Lai trako, kam tīk trakot. Dievs neļaus
savai laivai grimt, glābs savu vārdu sakot. Grib tie mūs
nāvē dzīt, un mantu nolaupīt, Lai notiek Dieva prāts-
tiem labums nav nekāds; Mums Debess manta paliek!
Prāvests
Colvin S. MacPherson